Patiesība, Dievs, Mīlestība mājo jūsu iekšienē
 Iemīļotais Jēzus
 3. janvāris 2009. gads
 ES ESMU Jēzus, atnācis pie jums, lai dotu pamācības.
 Es atnācu šajā dienā, lai izkliedētu zināmus jūsu uzskatus un pārliecības attiecībā uz mani un to Mācību, ko es atnesu pasaulei pirms 2000 gadiem. 
 Pēc kosmiskajiem mērogiem ir pagājis neilgs laiks no momenta, kad es devu šo manu Mācību. Taču tie izkropļojumi, ko ienesa daudzi cilvēki, tik ļoti sagrozīja sākotnējo jēgu, ka es pats dažkārt ar grūtībām nojaušu to frāžu jēgu, kas ir palikušas rakstītā veidā Evaņģēlija grāmatās. 
 Mani vēstījumi bija daudz plašāki par to traktējumu, ko spēja apgūt un pierakstīt mani skolnieki. Nākamie tekstu uzlabotāji ienesa arvien vairāk un vairāk izkropļojumu. Daudzi no viņiem patiesi domāja labāk pasniegt saturu, pēc savas saprašanas, protams. Citu koncepcijās daudzas manis dotās Mācības tēzes vispār neietilpa, un tās tika klusi izņemtas. Tāpēc tikai trīs simt gadus pēc manas aiziešanas no fiziskā plāna jūs saņēmāt Mācību, kas tikai attālināti atgādina patieso Mācību, ko es devu. Salīdzinājumam var minēt piemēru par sveci un sauli. Tādā proporcijā tagadējā kristietībā ir palikusi manis dotās Mācības būtība. 
 Bet pamats bija ielikts. Un caur mani dotā Dievišķā iespēja veicināja to, ka Mācība izrādījās tik dzīvotspējīga, ka ļoti daudzas meklējošas sirdis daudzus gadsimtus atrada šajā Mācībā sev nomierinājumu un mieru. Mācības svētība nāca ne tik daudz caur pašiem Evaņģēlija tekstiem, cik caur tiem priekšmetiem, tēliem, kurus mēs piesātinājām ar savu klātbūtni. Un tad atdzīvojās mans tēls uz ikonas un Dievmātes tēls. 
 Un caur mūsu attēliem daudzi meklējoši cilvēki varēja tieši pieslēgties mūsu klātbūtnei un tieši smelties Dievišķo svētību, izmantojot mūsu tēlu kā pārvadītāju uz fizisko plānu.
 Tie svētie vīri, kas aizgāja meklēt Dievu vientuļnieku mītnēs, atrada viņu savas sirds klusumā. Un svētība, Dievišķo atklājumu nemainīgā pavadone, viņus apmeklēja vistumšākajos ziemas vakaros un naktīs. 
 Un viņu apziņas rītausma ļāva daudzus gadsimtus noturēt mūsu Mācības pamatus cilvēku prātos. Un šie pamati tika nodoti tieši no svēto vīru sirds to cilvēku sirdīs, kas atnāca pie viņiem, meklējot mieru dvēselei. 
 Daudzi pasaulē izjuta ilgas sirdī. Un tagad daudzi ilgojas pēc īstas Ticības. Un ļoti daudziem ir vajadzīga palīdzība. 
 Mēs izmantojam jebkuru fokusu fiziskajā plānā, lai parādītu savu klātbūtni un dotu mieru tām sirdīm, kas ir tik satriektas un tik ļoti izjūt savu atstumtību un lielo nabadzību, trūkstot īstai Ticībai, ka viņiem paveras Dievišķa iespēja Dievmātes smaidā, sveču sprakšķēšanā baznīcā. 
 Kad mēs varam, mēs dodam izslāpušajiem maksimumu no tā, kas ir iespējams. Un mūs nemulsina ne Mācības izkropļojumi, ne baznīcas rituāli. Caur to visu mēs varam pasniegt palīdzības roku tām sirdīm, kurām ir vajadzīga mūsu palīdzība. 
 Daudzi cilvēki nāk uz baznīcu. Un mēs dodam viņiem mieru. Citi cilvēki meklē savu ceļu, apejot baznīcu, un mēs dodam viņiem. 
 Nav svarīgi, pa kādu ceļu cilvēki iet. Svarīgi ir tas, kāda ir viņu sirds īpašība un viņu Ticības pakāpe. Un viņi atradīs mūs pat tuksnesī. Vissliktāk ir tad, kad cilvēki zaudē ticību un sāk izmantot citu cilvēku Dievišķo tiekšanos, lai iegūtu kaut ko sev vai sasniegtu personiskus mērķus. 
 Tad, kad es atnācu, es runāju tieši par to. Es runāju par rakstu mācītāju un farizeju liekulību, kuri zem patīkama izskata un no rakstiem ņemtiem sarežģītiem vārdiem nodara savas tumšās lietas un pa vakariem berzē rokas no prieka, ka izdevies dabūt kārtējo žūksni no nevainīgajām avīm. 
 Es un visi Dieva sūtņi visos laikos ir protestējuši pret liekulību. Dievišķā Patiesība ir vienkārša. Dievišķā Mīlestība ir pieejama visiem. Viss ir virspusē, un priekš tā, lai saņemtu Dievišķo Gudrību, nav jāmaksā nauda par to. Dievs visiem visu dod par velti. 
 Jums tikai vajag atrast šauro taciņu, kas ved jūs uz Dievišķo virsotni, starp tūkstošiem ceļu un maģistrāļu, kas ved strupceļā. 
 Jums vajag saprast, ka īstajai ticībai nav nekā kopēja ar rituāliem un ceremonijām. Īstā Ticība ir jūsu sirdīs. Un Dievs mīt jūsu sirdīs. Un tiem cilvēkiem, kas ir iepazinuši īsto Dievu, kas mīt sirdī, nav starpības, kurā svētnīcā iet, lai palūgtos. 
 Nav svarīgi: vai jūs ieejat budistu pagodā, kristiešu baznīcā, sinagogā, mošejā vai lūgšanu namā. Ja jūs ejat turp pie Dieva, jūs viņu atradīsiet visur. 
 Bet, ja jūs ejat ar tukšu sirdi, tad jūs neatradīsiet Dievu nekur. 
 Mehāniska rituālu un lūgšanu atkārtošana, bez patiesīguma un iekšējas Ticības jums labumu nenesīs. Jūs varat lūgties tūkstoš gadus, bet, ja jūs vienlaicīgi vēlēsiet tuvākajam ļaunu, tad jūsu lūgšanai un jūsu pūlēm ir graša vērtība. 
 Nekāda Ticība nevar attaisnot tos noziegumus, ko jūs izdarāt Dieva vārdā.
 Es lūdzu jūs uzmanīgi izturēties pret maniem šīsdienas vārdiem. Es jūtu līdzi tiem cilvēkiem, kas meklē Dievu, bet nevar viņu atrast. Un cik daudz ir to, kas izmanto viņu patieso tieksmi, lai gūtu personisku labumu. 
 Visa ticības problēmas sakne ir jūsu sirdīs. Un jūs varat atrast absolūti pareizus un uzticamus Dieva kalpus jebkurā pasaules reliģijā. Un turpat jūs varat atrast tos, kas izlikdamies, ka kalpo Dievam, kalpo savam ego, velnam, kas ir pārņēmis viņu sirdis. 
 Es atnācu, lai atgādinātu jums, ka Patiesība, Dievs, Mīlestība nav ārpus jums. Viņi ir jūsu iekšienē. Un mēs palīdzēsim jums atklāt šīs bagātības jūsu sirdīs. Lūdziet mums palīdzību. Vērsieties pie mums ar aicinājumiem un lūgšanām. Patiess aicinājums spēj sasniegt jebkuru Skolotāju, un mēs nevaram jums neatbildēt tāpēc, ka atbildēt uz aicinājumu – ir mūsu pienākums un mūsu svēts pienākums. 
 ES ESMU Jēzus.
 © Tatjana Mikušina, 2009
 Tulkoja M.B. 
 red. L.Ē.